1. Konfigurācijas principi
Nozares pētījumi un inženiertehniskā prakse liecina, ka akumulatora darbībai jābūt saskaņotai ar paredzēto sistēmas darbības stratēģiju. Ilgtermiņa-augstfrekvences{2}}lietotājiem akumulatoriem parasti ir jāatbalsta vismaz 80% izlādes dziļums un vairāk nekā 6000 ciklu cikla ilgums. Šīs prasības palīdz nodrošināt stabilu veiktspēju visā projekta dzīves ciklā un samazina priekšlaicīgas jaudas pasliktināšanās risku.
2. Jaudas lieluma noteikšanas metodika
Enerģijas uzglabāšanas lieluma noteikšana parasti balstās uz enerģijas{0}}bilances pieeju. Novērtējums sākas, nosakot vietnes slodzes profilu, fotoelementu ģenerēšanas profilu, kritisko-slodzes pieprasījumu un paredzamo ierobežotās saules enerģijas pieejamības ilgumu.
Pēc tam nepieciešamo uzglabāšanas jaudu nosaka, novērtējot enerģiju, kas nepieciešama slodzes uzturēšanai nepietiekamas PV ražošanas periodos. Aprēķins ir pielāgots, lai ņemtu vērā izmantojamo akumulatora ietilpību, izlādes efektivitāti, konversijas zudumus un sistēmas{1}puses zudumus. Praksē izvēlētajai akumulatora kapacitātei ir jānodrošina pietiekami daudz izmantojamās enerģijas, vienlaikus saglabājot atbilstošu darbības rezervi akumulatora darbības laikam un sistēmas uzticamībai.
Sarežģītākiem projektiem sistēmas optimizācijā var ņemt vērā arī vairākus veiktspējas rādītājus, tostarp PV pašpatēriņa koeficientu, energoefektivitāti, maksimālā-pieprasījuma samazināšanu, akumulatora cikla intensitāti, elektroenerģijas tarifu struktūru un rezerves-jaudas prasības. Inženieru pieredzes apvienošana ar darbības datiem var palīdzēt noteikt līdzsvarotāku un ekonomiski efektīvāku konfigurāciju.
3. Ekonomiskais novērtējums
Ekonomiskā iespējamība parasti tiek novērtēta no vairākiem aspektiem, tostarp PV ierobežošanas samazināšanu, maksimālo-ielejas tarifu arbitrāžu, pieprasījuma-maksas pārvaldību, slodzes svārstību mazināšanu un ārkārtas rezerves iespējas.
Piemēram, tipiskā rūpnieciskā PV-tiešās-savienotās krātuves projektā nepieciešamo jaudu var noteikt nepieciešamība izlīdzināt īstermiņa-PV izejas svārstības, savukārt nepieciešamo enerģijas jaudu var noteikt pēc tarifu-arbitāžas ilguma, pārpalikuma-PV absorbcijas vai kritiskā rezerves laika{{5}.
Ja vienlaikus tiek piemēroti vairāki projektēšanas mērķi, galīgā konfigurācija parasti tiek izvēlēta, pamatojoties uz augstākajām prasībām starp attiecīgajiem jaudas un enerģijas izmēru noteikšanas scenārijiem. Šī pieeja palīdz nodrošināt, ka sistēma var sasniegt savus darbības, ekonomiskos un uzticamības mērķus bez pārmērīga izmēra.
4. Tehniskie parametri
PV-uzglabāšanas-līdzstrāvas-elastīgās sistēmas izmanto līdzstrāvas sadales arhitektūru, lai samazinātu enerģijas zudumus, kas saistīti ar parasto daudzpakāpju maiņstrāvas/līdzstrāvas pārveidošanu. Tieši koordinējot PV ģenerēšanu, akumulatora uzlādi un izlādi, kā arī līdzstrāvas -sānu slodzes, sistēma var uzlabot kopējo enerģijas izmantošanu.
Elastīgās vadības tehnoloģijas nodrošina inteliģentu jaudas sadali atbilstoši reāllaika -PV izvadei, slodzes pieprasījumam, elektroenerģijas tarifiem, akumulatora uzlādes stāvoklim un rezerves prioritātēm. Inženierzinātņu pieredze liecina, ka līdzstrāvas sadale var samazināt iekārtu nospiedumu, vienkāršot sistēmas arhitektūru, uzlabot darbības un apkopes efektivitāti un samazināt kopējo enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar tradicionālajām sadales sistēmām, kuru pamatā ir maiņstrāva.
