Dzīvojamās enerģijas uzglabāšanas sistēmas izveidei nepieciešama sistemātiska pieeja četros posmos: plānošana un projektēšana, aprīkojuma izvēle, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā, kā arī darbība un apkope. Galvenais mērķis ir panākt zemu-oglekļa emisiju, viedu un ekonomisku mājsaimniecībā izmantojamās elektroenerģijas patēriņu.
Iepriekšēja plānošana un pieprasījuma analīze
Elektroenerģijas slodzes novērtējums: Aprēķiniet ikdienas elektroenerģijas patēriņu, analizējot galveno sadzīves tehnikas (gaisa kondicionētājs, ledusskapis, apgaismojums utt.) elektroenerģijas patēriņu un vidējo ikdienas lietošanas laiku. Piemēram:
Gaisa kondicionieris 1,5kW × 4h=6kWh
Ledusskapis 0,2kW × 24h=4.8kWh
Kopā aptuveni 10,8 kWh/dienā
Enerģijas uzglabāšanas jaudas saskaņošana: ieteicams, lai enerģijas uzglabāšanas ilgums aptvertu tīkla maksimālās stundas (parasti 4–6 stundas). Jauda jāaprēķina, pamatojoties uz vidējo dienas maksimālo elektroenerģijas patēriņu × atlaišanas koeficientu 1,2. Ja nepieciešams nodrošināt 6 stundu maksimālo elektrību, ieteicama uzglabāšanas sistēma ar jaudu, kas ir lielāka vai vienāda ar 7 kWh.
Fotoelementu savienojuma dizains (pēc izvēles) Ja ir uzstādītas fotoelektriskās (PV) sistēmas, ieteicamā enerģijas uzglabāšanas jauda ir 30–50% no ikdienas PV enerģijas ražošanas. Piemēram, 5 kW PV sistēma ģenerē vidēji 20 kWh dienā, un enerģijas uzglabāšanas jauda var būt 6–10 kWh, lai izvairītos no saules enerģijas samazināšanās.
