Enerģijas uzglabāšanas sistēmas galvenokārt iedala piecās kategorijās: fiziskā enerģijas uzglabāšana, elektroķīmiskā enerģijas uzglabāšana, siltumenerģijas uzglabāšana, ūdeņraža enerģijas uzglabāšana un elektromagnētiskā enerģijas uzglabāšana. To vidū visplašāk tiek izmantota fiziskā enerģijas uzglabāšana un elektroķīmiskā enerģijas uzkrāšana.
Fiziskās enerģijas uzglabāšana
Enerģijas uzglabāšana, izmantojot fiziskos nesējus. Kopējās tehnoloģijas ietver:
Sūknējamā hidroakumulācija: izmantojot elektrības maksimuma{0}}stundas, ūdens tiek sūknēts uz augšējo rezervuāru, lai uzglabātu potenciālo enerģiju, un pīķa stundās tiek atbrīvots, lai ražotu elektroenerģiju. Nobriedusi tehnoloģija, liela ietilpība un ilgs kalpošanas laiks, taču tas ir atkarīgs no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
Saspiestā gaisa enerģijas uzkrāšana: saspiestā gaisa uzglabāšana pazemes sāls dobumos vai tvertnēs elektrības -pīķa stundās un izdalīšana, lai darbinātu turbīnas, lai ražotu elektroenerģiju pīķa stundās. Piemērots liela mēroga-enerģijas uzglabāšanai, ekonomisks, taču vietas izvēle ir ierobežota.
Spararata enerģijas uzkrāšana: elektriskās enerģijas pārvēršana ātrdarbīga{0}}spararata kinētiskajā enerģijā uzglabāšanai. Ātrs reakcijas laiks (milisekundēs), piemērots īstermiņa-augstas-frekvences scenārijiem, piemēram, tīkla frekvences regulēšanai.
Gravitācijas enerģijas uzglabāšana: enerģijas uzkrāšanai izmanto potenciālās enerģijas izmaiņas, paceļot un nolaižot smagus priekšmetus. Tas lepojas ar ilgu cikla kalpošanas laiku un bez pašizlādes{1}}, taču pašlaik tas ir agrīnā attīstības stadijā.
Elektroķīmiskā enerģijas uzglabāšana: nodrošina enerģijas uzglabāšanu un izdalīšanos, izmantojot iekšējās ķīmiskās reakcijas akumulatorā. Šī pašlaik ir visstraujāk{1}}augošā tehnoloģija:
Litija{0}}jonu akumulatori: dominē tirgū, veidojot vairāk nekā 90%, īpaši litija dzelzs fosfāta akumulatorus. Tie piedāvā augstu enerģijas blīvumu un ilgu cikla kalpošanas laiku, un tos plaši izmanto energosistēmās, dzīvojamās un komerciālās enerģijas uzglabāšanā.
Nātrija{0}}jonu akumulatori: bagāti ar nātrija resursiem un zemām izmaksām, ar labu veiktspēju zemā-temperatūrā (jaudas saglabāšana pārsniedz 90% pie -40 grādiem), tās tiek uzskatītas par svarīgu litija bateriju papildinājumu un paātrina to komercializāciju.
Plūsmas akumulatori (piemēram, vanādija redoksplūsmas akumulatori): enerģija tiek uzglabāta ārējā elektrolīta tvertnē. Jaudu un jaudu var projektēt neatkarīgi. Tie piedāvā augstu iekšējo drošību un ilgu kalpošanas laiku, padarot tos piemērotus ilgtermiņa enerģijas uzglabāšanas gadījumiem{4}}.
Svina-skābes/svina-oglekļa akumulatori: zemas izmaksas un nobriedusi tehnoloģija, taču ar zemu enerģijas blīvumu un īsu kalpošanas laiku. Tos galvenokārt izmanto mazās izslēgtās-tīkla sistēmās vai kā rezerves barošanu.